Nospraužu sev mērķi un eju

Sandra par cēsnieci kļuvusi salīdzinoši nesen, bet mīļi sauc Cēsis par savām mājām. Pēc ilgiem gadiem, kas nodzīvoti Rīgā, viņa, īsta pilsētniece, ļoti vēlējusies pārcelties uz laukiem. Sākotnēji Sandras ceļš veda uz Raunu: “Daudzus gadus esmu strādājusi finanšu sektorā un dzīvojusi galvaspilsētā,” viņa stāsta, “bet dzīvē, kā jau tas mēdz notikt, pienāca brīdis, kad vēlējos izkāpt no drudžainā Rīgas ritma. Spēru visai radikālu soli, pārceļoties uz dzīvi lauku mājā Raunā.” 

Te arī Sandra sākusi dzīvot pavisam citā ritmā, audzējot vistas, cepot maizi, vācot zāļu tējas un gatavojot sīrupu no priežu pumpuriem. Tomēr pandēmijas laiks viņas plānos ieviesis korekcijas, un Sandra ar ģimeni nolēmusi pārcelties uz Cēsīm. “Ne brīdi nenožēloju, ka šo sapni par laukiem piepildīju. Vienlaikus sapratu, ka īstai lauku dzīvei vēl nedaudz par agru: mans jaunākais dēls nodarbojas ar basketbolu, un, dzīvojot ārpus pilsētas, nodrošināt nokļūšanu uz treniņiem bija sarežģīti.” Turklāt arī pati jutusi, ka vēlas atgriezties darba dzīvē, tādēļ lūkojusies apdrošināšanas virzienā. Izvēle kritusi par labu ERGO, kur jau no pirmās darba intervijas jutusi sirsnīgu attieksmi, kas Sandrai, pašai esot ļoti atvērtai un uz cilvēkiem, komunikāciju orientētai, bijis ļoti svarīgi. “Šeit strādājot, jūtos droši, mierīgi un esmu novērtēta,” viņa saka.

“Apdrošināšanas joma ar skaitļiem, cipariem, plānu veidošanu un loģisko struktūru ir man ļoti tuva. Un vienlaikus tā veido lielisku balansu ar manu radošo pusi,” stāsta Sandra. Viņa ir beigusi lietišķās mākslas vidusskolu un ārpus darba ar lielu prieku nododas netipiskam vaļaspriekam – izšuj tautastērpus. “Vēl man ļoti patīk lasīt grāmatas – iespiestās, ne digitālās, lai var paņemt rokās. Un dievinu pastaigas – staigāt ātrā tempā gar jūru. Daru tā, ka viena pilnīgā mierā un klusumā aizbraucu uz Tūju, nospraužu sev mērķi un eju.”

Vienkārši aprunāties 

Lūgta raksturot cilvēkus, kas visbiežāk iegriežas ERGO Cēsu filiālē, viņa saka: “Tie bieži ir cēsnieki vai Cēsu apkārtnes iedzīvotāji vidējos gados, kuri nāk ne tikai pēc apdrošināšanas polises, bet vienkārši aprunāties,” un Sandra par to tikai priecājas. “Ja kāds grib ienākt parunāt, vienmēr saku, ka jebkura tēma agri vai vēlu aizvedīs pie apdrošināšanas. Man ir prieks, ja cilvēki nāk un grib uzzināt ko vairāk par apdrošināšanas produktiem, ko piedāvājam. Labprāt visu izskaidrojam un atrodam to, kas katram ir vairāk vajadzīgs un piemērots.” 

Sandra novērojusi, ka uz Cēsīm pārceļas arvien vairāk jaunu cilvēku no Rīgas, un viņi polises bieži izvēlas noformēt attālināti, ERGO mājaslapā: “Pandēmija mums iemācījusi daudz darīt attālināti, bet kaut kādā ziņā arī norobežojusi. Ir apdrošināšanas veidi, piemēram, OCTA, ko patiešām ir ērti un viegli iegādāties internetā. Vienlaikus ir citi apdrošināšanas pakalpojumi, kuru nianses vislabāk palīdzēs izprast apdrošināšanas konsultants. Tādēļ, ja klients nejūtas drošs un vēlas polisi noformēt klātienē, noteikti palīdzēsim, pastāstīsim par dažādiem apdrošināšanas segumiem un riskiem.”

Uzkrājums un dabas stihijas

Sandrai ir liels prieks, ka daudzas jaunās ģimenes, kas atnākušas dzīvot uz Cēsīm, domā par uzkrājumu veidošanu. “Tas agrāk nebija tik raksturīgi. Latvijā līdz šim bijusi ļoti vāja uzkrāšanas kultūra – mēs drīzāk dzīvojam ar skatu tagadnē, risinot dažādas šī brīža problēmas un neplānojot nākotni. Tomēr jāapzinās kaut vai tas, ka, veidojot uzkrājumu, nākotnē varēsim atbalstīt savus bērnus – palīdzēt viņiem startēt augstskolās, segt mācību maksu. Uzkrājuma veidošana pie apdrošinātāja nozīmē arī to, ka klāt nāk dzīvības apdrošināšana, kas ir ļoti svarīga. Ja skatāmies uz Cēsu iedzīvotājiem, viņi uzkrājuma veidošanai mēnesī vidēji ir gatavi atvēlēt 50-70 eiro, un tas ir labs sākums, domājot par drošības spilvenu nākotnē,” norāda Sandra. 

Viņasprāt, tieši uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir svarīgākais no visiem apdrošināšanas veidiem. “Tad seko nelaimes gadījumu, īpašuma apdrošināšana, KASKO. Ņemot vērā dabas stihiju postījumus, ar kuriem šogad Latvijā vairākkārt saskārāmies, par KASKO ir lielāka interese. Sevišķi pēc lielgraudu krusas cilvēki mēdza ienākt mūsu birojā un pārjautāt, vai viņu KASKO apdrošināšanas segumā ir dabas stihiju risks un vai tas tiks atlīdzināts. Daudziem šķiet, ka dabas stihijas netiek apmaksātas, bet ir gluži pretēji. Šis risks tiek iekļauts gan KASKO, gan īpašuma apdrošināšanas polisēs, un to nevajadzētu jaukt ar “force majeure” jeb nepārvaramas varas apstākļiem,” skaidro Sandra.

Pēc viņas domām, cilvēki kopumā ir diezgan zinoši par galvenajiem apdrošināšanas veidiem, bet, iespējams, tā ir latviešu mentalitāte, kas liek domāt: kaut kad pēc tam. “Vēlāk, ne tagad. Īstā dzīve sāksies kaut kad rītdien, tad arī domāšu par apdrošināšanu un uzkrājumu. Taču dzīve notiek tagad, un šīs lietas nevajadzētu atlikt, laikus rūpējoties gan par sevi, gan saviem tuviniekiem,” uzsver Sandra, aicinot ikvienu iegriezties jaunajā ERGO Cēsu filiāles mājvietā un atvēlēt laiku sarunai par dzīvi un apdrošināšanu.

Laipni gaidīsim Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 21, darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00!
E-pasts: cesis@ergo.lv
Tālrunis: 64127072