Jebkurš no skriešanas veidiem ir veselīgs, ja vien tiek izpildīts pareizi, bez pārslodzēm un pārspīlējumiem, uzskata G. Kalniņš. Tomēr viņš pats pēc daudziem gadiem, kas pavadīti, nodarbojoties ar klasisko skriešanu, sācis meklēt alternatīvas, lai padarītu šo sporta veidu sev aizraujošāku, un jaunu iedvesmu radis kalnu un meža taku distancēs. “Daba dod papildu spēku. Skrienot pa pilsētu, ir daudz apstākļu, kas nepārtraukti nodarbina prātu: cilvēki, automašīnas, luksofori. Tādēļ treniņu laikā ne vienmēr izdodas pabūt ar sevi. Tikmēr, skrienot pa meža vai kalnu takām, cilvēks ir saiknē ar dabu, kas dod mentālu atslodzi un vienlaikus uzlādē.”

Daudzveidīga trase un ķermeņa slodze 

“Daudziem taku skriešana mežā šķiet traumatiskāka par klasisko skriešanu. Bet tā gluži nav. Jā, sākumā no sastiepumiem un izmežģījumiem ir īpaši jāsaudzē potītes – tā ir galvenā riska zona, kuras muskuļi klasiskajā skriešanā tiek nodarbināti mazāk, bet tiem ir liela nozīme, balansējot dažādos taku reljefos, kāpumos un kritumos. Kopumā taku skriešanā tiek iesaistīts lielāks ķermeņa muskuļu daudzums, jo arī slodze ir daudzveidīgāka. Tā ir galvenā atšķirība no klasiskās skriešanas, kurā, savukārt, ir lielāka iespēja gūt hroniskas traumas gadījumā, ja regulāri tiek pārslogotas vienas un tās pašas ķermeņa zonas,” skaidro skriešanas eksperts. 

Pēc viņa vārdiem, pārejot no asfalta uz takām, cilvēks uzreiz izjūt, ka skriešana vairs nav vienu un to pašu kustību atkārtošana, bet tā kļūst par dinamisku pielāgošanos videi. Ja asfalts nodrošina vienmērīgu atbalstu un paredzamu tempu, meža takas liek ķermenim funkcionēt citā režīmā, kur katrs solis ir unikāls. “Skrienot pa asfaltu, slodze sadalās galvenokārt uz priekšējām un aizmugurējām kāju muskuļu grupām, bet takās tiek aktivizēta arī stabilizējošā muskulatūra – pēdu, potīšu, ceļu un gurnu dziļie muskuļi. Kāpumos vairāk tiek nodarbināti sēžas un augšstilbu aizmugurējie muskuļi, bet noskrējienos muskuļi tiek stiepti, lai kontrolētu kustību un samazinātu triecienu locītavām. Šādā daudzpusīgā slodzē ķermenis kļūst spēcīgāks un līdzsvarotāks.” 

Mierīgi, tikai mierīgi!

G. Kalniņš uzsver, ka klasiskās skriešanas entuziasti var doties taku skrējienos bez īpašas iepriekšējas sagatavošanās sporta zālē, tomēr ir viens nosacījums: “Sākot skriet takās, ir jāaizmirst par tempu un sacensībām uz ātrumu, jāskrien mierīgi, ieklausoties savā ķermenī un pulsā. Tieši tempa un soļu pielāgošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Asfalta skrējēji bieži cenšas saglabāt vienmērīgu ātrumu arī takās, tomēr tas nav iespējams – mežā mēs nezinām, kas sekos pēc pāris soļiem. Kāpums kalnā prasa kontrolētāku skrējienu, bet noskrējiens var būt ātrāks, ar pielāgotu soli. Vēl viens būtisks aspekts ir pēdas novietojums – skrienot pa asfaltu, nosēšanās parasti notiek uz pēdas vidusdaļas vai priekšpuses, bet nelīdzenā takā svarīgākais būs stabilitāte, tāpēc piezemēšanās punkts var mainīties atkarībā no seguma. Tieši tādēļ ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus taku skriešanas apavus ar labu saķeri, lai izvairītos no traumām.”

Kopumā Latvijas mežu un taku segums ir mīksts, līdz ar to – mūsu ķermenim draudzīgs un nodrošina arī apavu ilgtspējību. “Asfalts ir ciets, un katrs solis uz tā rada atkārtotu triecienu, kas tiek nodots augšup pa kājām līdz mugurkaulam. Ilgstoši skrienot pa cietu segumu, tas var radīt pārslodzi locītavām un muguras lejasdaļai. Savukārt meža segums ir mīkstāks, tāpēc trieciens uz ķermeni ir mazāks un skriešana kļūst saudzīgāka,” norāda eksperts.

Kur un kā trenēties?

Ja skrējējam ir mērķis piedalīties taku skriešanas sacensībās, G. Kalniņš iesaka treniņa nolūkos vismaz reizi nedēļā paskriet pa mežu: “Rīdzinieki to var darīt tepat Biķernieku mežā, Mežaparkā vai kādā no Pierīgas mežiem. Vai arī brīvdienās kopā ar ģimeni doties uz Siguldu, Riekstukalnu, kur ir taku tīkls, vai Tukuma pusi, kur radies “ERGO Stirnu buks”. Tur Raudas mežā ir Vilkaču aplis, kurā ietverta liela daudzveidība – gan stāvāki un lēzenāki kāpumi, gan smilšainākas un mežam raksturīgākas takas. Galvenais, kā jau minēju, ir trenēties mērenā slodzē, jo taku skriešanas sacensībās galvenais ir piedzīvojumu gars. Tempam ir mazāka nozīme, sevišķi pašā sākumā, kad tikko izmēģinām spēkus taku skriešanā. Pirmajās sacensībās labāk izvēlēties īsāku trasi un uztvert to kā izmēģinājumu – bez pārspīlējumiem. Nedaudz vairāk patrenējoties takās, muskuļi pielāgosies, radīsies lielāka pārliecība par sevi, rezultāti un arī prieks par paveikto.”

Līdzīgi ir ar iesācējiem, kuri tikko sāk skriet un vēlas to darīt meža takās, norāda skriešanas eksperts. “Iesācēju treniņos, kas notiek takās, paliek spēkā tie paši principi, kas, sākot trenēties klasiskajā skriešanā pa asfaltu. Lielākā kļūda, ko pieļauj iesācēji, ir pārāk ātrs sākums un skriešana pārmērīgā intensitātē. Tā vietā pirmajiem treniņiem vajadzētu būt viegliem, saglabājot sirds ritmu aerobajā zonā. Tas nozīmē, ka pulss jāsaglabā relatīvi zems. Parasti tie ir 130-140 sitieni minūtē, atkarībā no vecuma un fiziskās sagatavotības, lai skrējējs var sarunāties bez aizelšanās. Iesācējiem taku skriešana bieži vien jāsāk ar pastaigām un vieglu skriešanu, pakāpeniski palielinot laiku, kas pavadīts skriešanas režīmā,” skaidro eksperts. 

“Lai arī takās laikapstākļi var būt neprognozējami, tomēr gribu uzsvērt, ka nav nepieciešams speciāli doties uz veikalu un pirkt jaunu apģērbu taku skriešanai. Izņēmums ir apavi. Kvalitatīvi taku skriešanas apavi ar labu saķeri ir ļoti svarīgi – tiem būs dziļāks protektors, kas palīdzēs noturēties lietainos, slidenos apstākļos un uz nelīdzena seguma, kā arī purngala sargs, lai pasargātu kāju no triecieniem pret koku saknēm vai akmeņiem. Var iegādāties arī skriešanas jostu vai vesti, kurā ievietot ūdeni un enerģijas rezerves, bet citādi noderēs jau esošais skriešanas apģērbs,” iesaka G. Kalniņš.

“Ja ir interese par taku skriešanu, galvenais ir izmēģināt!” viņš saka. “Lēnām un ieklausoties savā ķermenī. Pēc personīgās pieredzes zinu, ka taku skriešana izraisa atkarību un pirmie rezultāti vairo prieku – gan par skriešanu dabā, gan būšanu taku skrējēju kopienā.”

Pirmais taku skriešanas seriāla “ERGO Stirnu buks” skrējiens notiks jau 5. aprīlī Āžu kalnā. Pieteikšanās un plašāka informācija par visiem šī gada sacensību posmiem – ŠEIT!

Papildu informācija:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Tālr. 67081941
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv