“Negadījumi ar spectehniku ir ļoti dažādi. Pirmkārt, tā bieži tiek bojāta darbu veikšanas laikā. Tehnikai uzkrīt objekti, ko tā pacēlusi gaisā, tostarp baļķi, paletes, akmeņi, vai arī vadītāju neuzmanības dēļ notiek sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kas atrodas darbu veikšanas zonā. Salīdzinoši bieži atlīdzībām tiek pieteiktas situācijas, kad vēja brāzmas atrauj vaļā traktora vai kombaina durvis, izsitot stiklu. Tāpat negadījumi notiek tehnikas transportēšanas laikā, piemēram, vedot to no ziemošanas vietas uz saimniecību, kas ir sevišķi aktuāli pavasarī. Vēl viens šim gadalaikam raksturīgs risks ir tehnikas iegrimšana mitrā augsnē. Tomēr neviens no minētajiem bojājumiem nelīdzinās tam postam, ko nodara uguns, visbiežāk pilnībā iznīcinot tehniku, kas pēc ugunsgrēka vairs nav remontējama,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.

Ņemot vērā, ka speciālās tehnikas vērtība parasti ir krietni augstāka nekā vienkāršiem transportlīdzekļiem, arī bojājumu novēršana izmaksā dārgāk, vidējai apdrošināšanas atlīdzībai pērn pārsniedzot 8000 eiro. Kopumā 2024. gadā par negadījumiem ar spectehniku ERGO atlīdzībās izmaksāja 507 100 eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākais negadījumu skaits reģistrēts vasaras un rudens mēnešos, kad tehnikas noslodze ir visaugstākā.

Pašaizdegšanās – neparedzama un postoša

Pašaizdegšanās riskam, kas nodara lielākos zaudējumus, visvairāk pakļauta lauksaimniecības un mežistrādes tehnika, skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis: “Pagājušā gada šķeldotāja pašaizdegšanās gadījuma cēlonis bija transportlīdzekļa īsslēguma radīto dzirksteļu saskare ar degošiem materiāliem. Lai arī šis ugunsgrēks notika rudenī, jāņem vērā, ka tehnikas pašaizdegšanās risks sevišķi pieaug vasarā, karstā laikā. Lauksaimniecības un mežizstrādes tehnika darbojas putekļainā un netīrā vidē, kur mazākā dzirkstele, kas rodas berzes, pārkaršanas vai citu iemeslu dēļ, var izraisīt aizdegšanos. Šķeldotāji samaļ koku skaidās, bet lauksaimniecības tehnika novāc labību, graudus – tas viss saskarē ar karstām tehnikas detaļām var kļūt par uguns uzliesmojuma avotu. Tālāk uguns izplatās ļoti ātri, jo tehnikā ir daudz viegli kūstošu detaļu.”

Pašaizdegšanās rezultātā nodegušais šķeldotājs

Lai pasargātu speciālo tehniku no aizdegšanās, eksperts, pirmkārt, aicina uzstādīt ugunsdrošības sistēmas. “Spectehnikai tās ir ne tikai ieteicamas, bet nereti arī obligātas, lai apdrošināšana segtu pašaizdegšanās risku. Tehnikas īpašnieki šīs sistēmas mēdz neuzstādīt augsto izmaksu dēļ, tomēr, ņemot vērā tehnikas vērtību un iespējamo zaudējumu apmēru, tas ir ļoti būtisks ieguldījums. Mūsdienu speciālā tehnika ir sarežģīta un dārga, tās remonts var būt laikietilpīgs, un jauna kombaina piegāde var ilgt pat gadu. Bez tehnikas darbi apstājas, radot tālākus riskus uzņēmējdarbībai, tādēļ ir svarīgi parūpēties par tās drošību,” uzsver R. Čaklis.

Viņš arī atgādina, ka, apdrošinot spectehniku, jāatceras par atbilstošu apdrošinājuma summu: “Ir jāseko līdzi tehnikas tirgus vērtībai, attiecīgi pielāgojot apdrošināšanas nosacījumus. Atšķirībā no vieglajām automašīnām, speciālās tehnikas vērtība ar gadiem samazinās daudz mazāk un atsevišķos gadījumos otrreizējā tirgū tā var pat pieaugt. Lai, notiekot negadījumam, apdrošināšanas atlīdzība kompensētu reālos zaudējumus, apdrošinājuma summai ir jāatbilst tehnikas vērtībai.”

Papildu informācija:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Tālr. 67081941
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv