“Lielākie koku un zaru radītie postījumi tiek piedzīvoti vasaras un rudens vētrās. Šī gada rudens vēji pagaidām nodarījuši mazāk bojājumu nekā iepriekšējo gadu vētras, taču varam teikt, ka rudens vēju sezona ir atklāta,” saka ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.

2024. gadā par stiprā vējā lūzušu koku bojājumiem īpašumos ERGO izmaksāja vairāk nekā 232 000 eiro, un vidējā atlīdzības izmaksa nekustamā īpašuma kategorijā bija 2670 eiro. Savukārt vidējā ERGO KASKO atlīdzība pēc koku vai zaru uzkrišanas automašīnām sasniedza 4409 eiro.

“Pagājušogad vētru laikā reģistrējām vairāk nekā 100 šādu īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu un vairākus desmitus KASKO gadījumu. Koki stiprā vējā uzkrīt ne vien uz ēkām, to jumtiem un skursteņiem, bet ļoti bieži krītot salauž žogus, vārtus un palīgēku konstrukcijas. Salīdzinoši bieži ir gadījumi, kad koki vai to zari iekrīt kaimiņu teritorijā, sabojājot žogu un pagalmā esošo iedzīvi. Tendences rāda, ka vēju postījumi kļūst arvien regulārāki, taču ir dažādi veidi, kā ēku īpašnieki var sagatavoties vētrām, mazinot to sekas un zaudējumus. Viena lieta ir atbilstoša apdrošināšana, otra – teritorijas un bīstamo koku sakopšana,” stāsta S. Rubene.

Laikus pārbaudi kokus!

Pieredzējis arborists un SIA “LABIE KOKI” vadītājs Edgars Neilands skaidro: “Lielākā problēma nav pats koks, bet nezināšana par tā stāvokli. Cilvēki bieži vien pārvērtē vai, tieši otrādi, nenovērtē risku, nozāģējot veselos kokus, bet bīstamos atstājot. Tāpēc mēs, arboristi, vienmēr aicinām: labāk laikus pārbaudīt savā teritorijā esošos kokus un uzticēt šo darbu profesionāļiem, nevis cerēt, ka viss būs kārtībā. Tas palīdzēs izvairīties no bīstamām situācijām spēcīga vēja laikā.”

Kā novērtēt bīstamību?

Lai samazinātu koku lūšanas risku vētru laikā un laikus novērtētu bīstamību, kokiem ir nepieciešama apsekošana. Minimālais ieteicamais apsekošanas biežums ir ne retāk kā reizi piecos gados, taču pēc spēcīgām vētrām to būtu vēlams veikt uzreiz, lai konstatētu, vai nav izkustējušās saknes vai radušās plaisas kokos. 

Eksperti koku risku novērtē pēc vairākām būtiskām pazīmēm. No attāluma pirmie signāli ir apkaltuši zaru gali un vāja lapotne – lapas var būt nelielas, ar plankumiem, dzeltējošas vai deformētas. Tuvāk apskatot koku, uzmanība tiek pievērsta plaisām starp zaru asīm, īpaši dubultajām galotnēm un “V” formas zarojumiem. Bīstamību var palielināt arī piepju klātbūtne uz stumbra vai pie sakņu kakla – gan viengadīgās, gan daudzgadīgās piepes var liecināt par iekšējiem trupes procesiem. Vēl viens svarīgs aspekts ir dobumi un atmirusi miza. Dobums pats par sevi nav bīstams – svarīgāk ir, cik veiksmīgi koks to ir apaudzējis ar jaunu, reakcijas koksni. Sakņu zona arī jānovērtē, vai nav redzami bojājumi, noraktas saknes, saplaisājusi zeme vai sakņu kustība vētras laikā, kas ir skaidrs signāls par paaugstinātu lūšanas risku.

No kuriem kokiem īpaši jāuzmanās? 

Visbiežāk pilsētvidē lūzt kļavas, vītoli un papeles – sugas, kas strauji aug un kurām ir trauslāka uzbūve. Taču bīstams var kļūt jebkurš koks, īpaši, ja parādās slimību pazīmes vai sakņu bojājumi. Piemēram, oši, var pēkšņi izgāzties, jo slimība bojā to saknes, bet gobas visbiežāk nokalst pakāpeniski Holandes gobu slimības ietekmē, līdz ar to pazīmes ir vieglāk pamanāmas.

Lai gan sabiedrībā nereti valda uzskats, ka kokus nevajadzētu stādīt tuvu ēkām, patiesībā koki ar stipru sakņu sistēmu var būt ļoti vērtīgi – īpaši, ja stādīti mājas dienvidu pusē. Tie nodrošina ēnu vasarā un pasargā māju no pārkaršanas, bet rudenī, kad lapas nobirst, ļauj saulei sasniegt ēkas logus. Mūžzaļie koki, piemēram, priede, dažādas egles un īves, kalpo kā dabisks vēja aizsegs ziemā, uzlabojot siltuma komfortu. Ar koku palīdzību var būtiski regulēt mājas siltuma klimatu.

Lai izvairītos no dārza plānojuma kļūdām, E. Neilands iesaka konsultēties ar ainavu arhitektiem vai arboristiem – pat īsa konsultācija var palīdzēt izvēlēties piemērotākās koku sugas, to skaitu un izvietojumu, kā arī novērst problēmas ar kokiem, kas nākotnē var kļūt bīstami vai nevēlami.

Zāģēt pašam vai uzticēt to profesionālim?

Nelielieliem kokiem zaru apzāģēšanu īpašnieki var paveikt pašu spēkiem, ja ir pārliecība par savām prasmēm un tiek ievēroti drošības noteikumi. Taču lielāku koku zāģēšana, īpaši, ja nepieciešams pacēlājs vai darbs notiek ap ēkām un elektroinstalācijām, prasa ne tikai fizisku spēku, bet arī zināšanas un pieredzi. Katru gadu Latvijā notiek negadījumi, kuros cilvēki smagi traumējas vai pat iet bojā, mēģinot pašrocīgi nozāģēt lielus kokus. Šādos gadījumos ir atbildīgāk un drošāk darbu uzticēt profesionāliem arboristiem.

Būtiska ir arī koka stāvokļa objektīva izvērtēšana. E. Neilanda pieredzē novērots, ka cilvēki bieži vien pieņem lēmumu, balstoties uz emocijām – veselie un stabilie koki tiek nozāģēti, kamēr patiesi bīstamie netiek pamanīti vai tiek ignorēti. Arboristi spēj profesionāli novērtēt gan koka veselību, gan potenciālos riskus un piedāvāt piemērotāko risinājumu – vainaga korekciju, zaru apgriešanu vai pilnīgu koka noņemšanu.

Svarīgi zināt arī juridiskās prasības attiecībā uz koku ciršanu, jo ne visus kokus drīkst nocirst pēc pašu ieskatiem. Ja koka celma diametrs pārsniedz 20 cm, tā ciršanai nepieciešama saskaņošana ar pašvaldību. Pat šķietami bojāts koks var būt vērtīgs dabas daudzveidības saglabāšanai. Pašvaldības koku apsekošanas komisija izvērtē katru gadījumu, lai saglabātu līdzsvaru starp cilvēku drošību un dabas aizsardzību. Izņēmums ir augļu koki – tos drīkst apzāģēt vai nocirst bez atļaujas, un tos bieži arī paši īpašnieki veiksmīgi kopj.

Pēc zāģēšanas darbu veikšanas bieži rodas jautājums – kur likt nozāģētos zarus? Visbiežāk tie tiek izmantoti kā malkas materiāls, bet iespējama arī šķeldošana. Arboristiem parasti ir sava tehnika, un pēc vienošanās šķelda var tikt atstāta īpašniekam izmantošanai dārzā – kā mulča vai komposts. Pašvaldībās parasti ir arī pieejami zaļo atkritumu savākšanas laukumi vai noteiktas vietas, kur drīkst nodot dārza atkritumus.

Papildu informācija:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv