“Mūsdienu aktīvie vecvecāki ir tā paaudze, kas pārdzīvoja sarežģītos aizvadītā gadsimta deviņdesmitos gadus un finanšu jomā, tautas valodā runājot, “uzsita daudzus punus”. Viņi vēlas  bērnus un arī mazbērnus pasargāt no pašu piedzīvotajām grūtībām, tādēļ ir gatavi ieguldīt līdzekļus iespējamu nākotnes problēmu risināšanā. Tas var būt uzkrājums, piemēram, augstākajai izglītībai vai arī mērķuzkrājums mazbērna pilngadībai,” skaidro apdrošināšanas sabiedrības ERGO Dzīvības un veselības apdrošināšanas departamenta direktors Gints Konrads.

G.Konrads norāda, ka liela daļa mūsdienu vecvecāku ir sociāli un ekonomiski aktīvi un  neatbilst stereotipiem par omītēm un opīšiem – viņi ceļo, apgūst jaunus hobijus vai pat uzsāk jaunus biznesus, ir aktīvi digitālo mediju un viedierīču lietotāji, kā arī labi pārzina un ikdienā izmanto dažādus finanšu instrumentus. Savukārt uzkrātā dzīves pieredze liek viņiem gādāt par atbalsta sniegšanu bērniem un mazbērniem. 

Šo tendenci apstiprina arī ERGO nupat veiktā tiešsaistes aptauja, kurā atklājās, ka vecvecāki, kuriem ir mazbērni līdz astoņu gadu vecumam, aizvien biežāk veido vai plāno veidot uzkrājumus kā dāvanu mazbērnu pilngadībā. Domājot par jaunās paaudzes nākotni, visvairāk raižu viņiem sagādā mazbērnu iespēja iegūt augstāko izglītību un tas, kā viņi spēs sevi finansiāli nodrošināt patstāvīgas dzīves sākumā. 

Interesanti, ka tieši augstākā izglītība tiek uzskatīta par svarīgāku priekšnoteikumu veiksmīgai dzīvei nekā, piemēram, labas darba vietas atrašana vai privātbiznesa uzsākšana. Tādēļ vairāk nekā puse (63%) šī brīža vecvecāku ir gatavi parūpēties par mazbērnu iespējām nākotnē iegūt augstāko izglītību, katru mēnesi šim mērķim investējot līdz 30 eiro  (šādi atbild 42%) vai 30 un  vairāk eiro (ceturtā daļa jeb 25% no aptaujātajiem). Pretēji stereotipiem par senioru maksātspēju, tikai trešā daļa atzīst, ka nevar atļauties katru mēnesi papildināt mazbērna krājkontu. 

Aptaujas rezultāti liecina, ka vecvecāki kopumā ir visnotaļ labi informēti par Latvijas augstskolu aktuālajām mācību maksām. Gandrīz puse (44%) uzskata, ka bakalaura studiju programmas pilna apguve izmaksā no 4 000 līdz 7 000 eiro, kas atbilst šī brīža vidējām izmaksām Latvijas augstkolās. Tomēr daļa vecvecāku vēl aizvien ir pārliecināta, ka augstākā izglītība ir valsts apmaksāta – tā atbildēja katrs astotais aptaujātais. 

“Protams, ja vien ir iespējas, gandrīz ikviens vecvecāks ar lielāko prieku apdāvina  mazbērnus dzimšanas dienās, Ziemassvētkos un citās svinībās. Aptauja rāda, ka lielākā daļa vecvecāku iegādājas dāvanas vismaz trīs un vairāk reizes gadā, tām vidēji tērējot no 10 līdz 30 eiro. Iespējams, šis ir labākais laiks, kad pakonsultēties ar bērnu vecākiem un mazajiem uzdāvināt ne tikai sen kārotu lietiņu, bet arī uzkrājumu nākotnei. 30 eiro mēnesī ir summa, kuru atlicināt ir vienkāršāk, nekā sākotnēji šķiet, jo tas ir tikai viens eiro dienā,” stāsta Gints Konrads.

Pieredze apstiprina: sasniedzot pilngadību, jaunieši šādu dāvanu tiešām novērtē, jo tā ir iespēja piepildīt kādu sen lolotu sapni, piemēram, studēt  ārvalstīs, doties garākā ceļojumā vai gluži vienkārši uzsākt patstāvīgu dzīvi. 

ERGO ir izstrādājis un saviem klientiem piedāvā pievilcīgu uzkrājuma programmu ar iekļautu dzīvības apdrošināšanu, tādējādi aicinot droši uzkrāt bērnu un mazbērnu nākotnei. Lai labāk izprastu, cik mēnesī vidēji būtu jānogulda, lai bērns, sasniedzot pilngadību,  varētu segt augstākās pamatizglītības studijas, ERGO aicina speciālā vietnē https://nakotnei.ergo.lv/lv iepazīties ar provizoriskajām izmaksām patlaban populārāko izglītības programmu apguvē. 

Par pētījumu
Pētījumu pēc ERGO pasūtījuma īstenoja Norstat Latvija, aptaujājot 405 respondentus vecumā no 40 līdz 69 gadiem. Pētījums tiešsaistes aptaujas formātā tika veikts no 2021. gada 16. līdz 20. septembrim.

Papildu informācijai:
Judīte Osīte-Fjodorova
ERGO Komunikācijas speciāliste
Tālr.: 67081940, mob. 29797738
E-pasts judite.osite@ergo.lv