Cilvēkus Latvijā būtiski vairāk satrauc varbūtība palikt bez mājvietas nekā iespējamība zaudēt automašīnu
Lai gan Latvijā saskaņā ar Valsts policijas statistikas datiem šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērno gadu, par 20 % pieaudzis zagto automašīnu skaits, līdzīgi kā pērn arī šogad iedzīvotāji vairāk satraucas par sava mājokļa drošību, nevis par automašīnas zādzību. Saskaņā ar ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultātiem 77 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju baidās, ka viņu mājokli varētu skart uguns postījumi, bet par iespējamu automašīnas zādzību satraucas tikai puse no aptaujātajiem iedzīvotājiem.
Domājot par īpašumu, otrs lielākais satraukuma iemesls, par ko bažījas Latvijas iedzīvotāji, ir varbūtība, ka viņu mājoklis varētu tikt apzagts – to norāda 72 % ERGO Drošības indeksa pētījuma ietvaros aptaujātie iedzīvotāji. Vienlaikus 69 % iedzīvotāju satrauc fakts, ka mājoklim un iedzīvei būtiskus bojājumus varētu nodarīt citu personu ļaunprātīga rīcība vai vandālisms. Raksturīgi, ka par šiem aspektiem lielāku satraukumu pauž tieši privātmāju īpašnieki.
Tāpat lielu daļu aptaujāto (71 %) satrauc, ka varētu rasties zaudējumi vai bojājumi mājoklim elektrības pārslodzes dēļ. Vairāk nekā puse aptaujāto (60 %) pauda bažas par iespējamiem materiālajiem un finansiālajiem zaudējumiem, kas varētu rasties plīsušu ūdensvadu dēļ.
“Raugoties uz riskiem, kas var skart mājokli, vispostošākās sekas var radīt ugunsnelaimes. Nereti dzirdam par līdzekļu vākšanu tiem, kuri ugunsgrēkā zaudējuši māju kopā ar visu iedzīvi. Ja īpašums būtu apdrošināts, nepieciešamos līdzekļus mājokļa un iedzīves atjaunošanai nodrošinātu apdrošinātājs. Kaut arī ugunsgrēks naudas izteiksmē nodara vislielākos zaudējumus, tomēr, raugoties uz ERGO statistiku par negadījumiem īpašuma apdrošināšanā, redzam, ka biežākais negadījumu cēlonis ir plīsuši ūdensvadi, kā rezultātā mājoklis tiek appludināts. Jāatzīmē, ka šāda negadījuma riskam vairāk pakļauti ir daudzdzīvokļu namos dzīvojošie – nereti praksē sastopamies ar gadījumiem, kad tiek appludināti dzīvokļi vairākos ēkas stāvos vienlaicīgi. Neraugoties uz iedzīvotāju pausto satraukumu ERGO Drošības indeksa pētījuma ietvaros un ik pa laikam dzirdētiem ugunsgrēkiem, īpašuma apdrošināšana šobrīd ir starp lēnāk augošajiem apdrošināšanas veidiem Latvijā. Statistika liecina, ka tikai aptuveni 30 % mājsaimniecību Latvijā ir īpašuma apdrošināšana, turklāt reģionos īpašuma apdrošināšanai tiek pievērsta daudz mazāka uzmanība. Pēc ERGO aplēsēm gandrīz puse apdrošināto privātīpašumu – māju un dzīvokļu – ir Rīgā,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.
Saskaņā ar ERGO statistiku pēdējos trīs gados vidējā ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par ugunsgrēkā cietušu privātīpašumu ir 19 000 eiro, bet lielākā – 147 310 eiro. Vidējā ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par mantu zādzību no mājokļa veido 1200 eiro, tomēr ERGO praksē ir bijuši arī gadījumi, kad atlīdzība klientam par garnadžu nozagtajām mantām sasniedz ievērojami lielākas summas, piemēram, kāda no ERGO izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām sasniedza pat 7530 eiro – klientam tika nozagta praktiski visa mājoklī esošā iedzīve – datortehnika, video aparatūra, sadzīves tehnika un citas mantas. Savukārt, vidējā ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par zaudējumiem, kas radušies plīsušu ūdensvadu dēļ, sastāda 1028 eiro.
ERGO Drošības indeksa dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē. To izstrādāja un īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.
