“Temats, kas ir viens no sensitīvākajiem, primāri nesot sev līdzi virkni emocionālu pārdzīvojumu, nereti ļoti ietekmē arī praktisko ģimenes dzīves pusi. Tieši šiem praktiskajiem jeb finansiālajiem jautājumiem, kurus risina apdrošināšana, pievērsāmies aptaujā. 29 % respondentu tajā norāda, ka finansiālās grūtības, ar kurām ģimenes locekļi saskartos viņu nāves gadījumā, drīzāk būtu īslaicīgas, bet 15 % uzskata, ka tās būs ilglaicīgas, jo viņi ir galvenie ģimenes apgādnieki,” stāsta ERGO Dzīvības apdrošināšanas departamenta vadītājs Gints Konrads.

Vīrieši krietni biežāk nekā sievietes pieļauj, ka viņu nāves gadījumā finansiālās grūtības ģimenē būs ilgstošas. Tā domā 21 % aptaujāto vīriešu un 9 % sieviešu. Tāpat uz šādu ilgstošu finansiālu ietekmi aptaujā visvairāk norāda respondenti 40-49 gadu vecumā, bet vismazāk – iedzīvotāji 18-29 un 60-74 vecuma grupās, savukārt reģionu sadalījumā par savas ģimenes finansiālo stabilitāti visdrošāk jūtas vidzemnieki un rīdzinieki.

Kopumā gandrīz trešdaļa jeb 31 % aptaujāto uzskata, ka viņu aiziešana no dzīves neatstātu ietekmi uz ģimenes finansiālo situāciju, bet 25 % nezina vai nevēlas atbildēt uz šo jautājumu.

Nelaimes piesaukšana vai drošības spilvens?

Atbildot uz aptaujas jautājumu par to, ar ko iedzīvotājiem visvairāk saistās dzīvības apdrošināšana, lielākā daļa jeb 56 % norāda, ka uztver to kā drošības spilvenu ģimenes finansiālajai stabilitātei. Par sevišķu “ekstru” to sauc 14 % aptaujāto, bet 8 % norāda, ka no domām par dzīvības apdrošināšanu attur māņticība, jo, viņuprāt, tā ir nelaimes piesaukšana. Savukārt 22 % aptaujas dalībnieku atzīst, ka viņiem ir grūti atbildēt uz šo jautājumu.

“Domāt par to, cik finansiāli stabili justos mūsu ģimenes, ja mēs vairs nevarētu par tām parūpēties, var šķist neierasti. Vienlaikus – tas ir atbildīgs solis, objektīvi izvērtējot iespējamos nākotnes riskus. Interesanti, ka iedzīvotāji Rietumeiropā daudz vairāk uzmanības pievērš apdrošināšanas veidiem, kas saistīti tieši ar cilvēka dzīvību un veselību, kamēr Latvijā esam vairāk tendēti domāt par mantas apdrošināšanu. Tomēr dzīvības apdrošināšanai ir ļoti liela nozīme situācijā, ja cilvēks ir galvenais vai viens no savas ģimenes apgādniekiem, kad no viņa ir finansiāli atkarīgs kaut viens ģimenes loceklis, kā arī, ja ir kredītsaistības, kuru segšana tuviniekiem var būt apgrūtināta vai pat neiespējama. Lai arī mūsu veiktā aptauja uzrāda, ka vīriešu ietekme uz ģimenes budžetu pēc viņu aplēsēm, iespējams, ir lielāka, ERGO apdrošināšanas datos redzam, ka sievietes par personīgo dzīvības apdrošināšanu ir parūpējušās nedaudz vairāk nekā vīrieši – 52 % pret 48 %,” skaidro G. Konrads.

Viņš arī norāda: “Daudzi maldīgi uzskata, ka nāves risks ir vienīgais, uz ko attiecas dzīvības apdrošināšana. Taču risku segumu tāpat kā apdrošinājuma summu dzīvības apdrošināšanas polisē iespējams pielāgot individuāli, iekļaujot tajā arī nelaimes gadījumos gūtu traumu un invaliditātes apdrošināšanu, kritiskās saslimšanas, tostarp onkoloģiskās slimības, insultu, infarktu u.c. Diemžēl tieši šie trīs kritisko saslimšanu veidi ir galvenie nāves cēloņi Latvijā gan valsts kopējā statistikā, gan vērtējot ERGO izmaksātās dzīvības apdrošināšanas atlīdzības. Taču, domājot pozitīvākā nākotnes perspektīvā, ir vērts atcerēties, ka dzīvības apdrošināšanas polisi ir iespējams apvienot arī ar uzkrājuma veidošanu, piemēram, savai pensijai vai bērna nākotnei.”

*Aptauju pēc ERGO pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, 2023. gada novembrī tiešsaistē visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Papildu informācija:
Guna Kaše
sabiedrisko attiecību vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Tālr. 67081941
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv