Līdz ar stipro salu par 900 % pieaudzis auto tehniskās palīdzības izsaukumu skaits

12.01.2024.

Lielais sniega daudzums pērnā gada nogalē un neierasti zemā gaisa temperatūra janvārī ļoti ietekmējusi autobraucēju ikdienu. Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati, decembrī, salīdzinot ar novembri, teju par piektdaļu pieaudzis transportlīdzekļu skaits, kuriem bijusi nepieciešama tehniskā palīdzība uz autoceļiem, savukārt tehniskā atbalsta dienesta pārstāvji vēsta, ka janvārī izsaukumu skaits pieaudzis pat desmitkārt.

“Ja ikdienā ziemas sezonā saņemam aptuveni 30 izsaukumu, tad janvāra sākumā to daudzums palielinājies līdz 300 izsaukumiem dienā,” stāsta ERGO sadarbības partnera, tehniskā atbalsta dienesta “Green Wave Latvija” vadītājs Artūrs Mezītis.

“Palielinoties sniega daudzumam, autovadītājiem vairāk nākas piedomāt pie braukšanas stila maiņas, jo neatbilstošs ātrums, distance un strauji manevri uz apsnigušiem un reizē apledojušiem autoceļiem bieži izraisa negadījumus. Tādēļ decembrī, salīdzinot ar novembri, par 18 % pieauga to gadījumu skaits, kad ERGO KASKO un DubultOCTA klientiem bija nepieciešama tehniskā palīdzība uz ceļa. Tā tika sniegta ap 200 automašīnām, kuras lielākoties – 131 gadījumā – nācās evakuēt. Tehniskā palīdzība bija aktuāla gan galvaspilsētā (106 gadījumos), gan reģionos (84 gadījumos), un to saņēma arī desmit auto, atrodoties ārzemēs,” norāda ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

“Savukārt liels sals transportlīdzekļiem rada dažādas tehniskas problēmas, tādēļ vēlams parūpēties par auto tehnisko stāvokli, tostarp akumulatoru un kvēlsvecēm, kā arī par ziemas degvielu un logu šķidrumu, jo sinoptiķi šoziem vēl prognozē sala atgriešanos,” piebilst R. Čaklis.

Pirmā vilņa biežākās likstas

“Varam apgalvot, ka gads ir sācies pat nedaudz mistiski, jo apjoms, kādā autotransportam  janvāra sākumā bija nepieciešami tehniskā atbalsta dienesta pakalpojumi, ir neierasti liels. Dienas laikā vairāk nekā 300 izsaukumu visā Latvijā – tas ir ļoti daudz! Ik gadu, sākoties lielākam aukstumam, tehniskā atbalsta dienestā jau gatavojamies tam, ka ievērojami pieaugs izsaukumu skaits, un parasti gadā ir divi šādi izsaukumu viļņi. Patlaban piedzīvojam pirmo no tiem,” stāsta A. Mezītis. Viņš norāda, ka ir maldīgi domāt, ka aukstumā likstas rodas vecākiem auto: “Biežāk problēmas novērojam jaunajiem auto nekā “nedaudz padzīvojušajiem”.

“Galvenās problēmas saistītas ar degvielas sistēmām un akumulatoriem, kas liek uzdot jautājumu par degvielas kvalitāti – vai tā ir piemērota šiem laikapstākļiem, kad temperatūra noslīd līdz -20 °C?” norāda A. Mezītis. “Jāatceras, ka šādā aukstumā jālieto ziemas dīzeļdegviela. Degvielu “kokteilis” (ja bākā palicis nedaudz vasarā izmantojamās degvielas) nav vēlams, jo dīzeļdegvielas atliekas rada sabiezējumus un aizsprosto filtrus. Novērojam, ka daudziem degviela šajā aukstumā kļūst kā želeja. Ja akumulators ir vājāks, ar tādu degvielu auto ir grūtāk iedarbināt.”

Turklāt degvielas filtrus jāatceras mainīt reizi sezonā, bet degvielas tvertni aukstā laikā ietiecams vienmēr turēt pilnu, jo, mainoties gaisa temperatūrai, tajā veidojas kondensāts, kas, pārvēršoties ūdenī un nokļūstot degvielā un filtrā, var apturēt dzinēja darbību.

Vēl aktuāla problēma, kurai cilvēki nepievērš pietiekami lielu uzmanību, ir kvēlsveces, ar kurām tiek darbināti dīzeļdzinēju auto, stāsta tehniskā atbalsta dienesta pārstāvis. “Kvēlsveces ir periodiski – vismaz reizi trijos gados – jāmaina. Bieži vien, kad klients nevar iedarbināt auto, ir aizdomas, ka nedarbojas akumulators, tomēr mums nākas secināt, ka problēma ir tieši ar kvēlsvecēm. Šādi gadījumi ir ļoti bieži. Jāmin arī situācijas, kad elektroauto īpašnieki neaprēķina, cik ilgam laikam pietiks ar uzlādi un netiek līdz nākamajai auto uzlādes vietai. Stiprā salā auto ražotāja noteiktais laiks jādala ar divi: ja noteiktā braukšanas distance ir 400 km, tad rēķinieties, ka liela sala apstākļos tie būs ap 200 km.”

A.Mezītis atzīst, ka minētais otrais vilnis ar ļoti lielu izsaukumu skaitu parasti ir salīdzinoši mierīgāks, jo cilvēki līdz tam jau sapratuši, ka jānomaina akumulatori, jāsagatavo šķidrums. “Jārēķinās, ka augsta pieprasījuma laikā var palielināties tehniskā atbalsta gaidīšanas laiks, taču palīdzības izsaukšanu arī ERGO klientiem noteikti atvieglo mūsu digitālais risinājums – nav nepieciešams nodot informāciju operatoram un precīzi zināt savu atrašanās vietu, jo to nosaka GPS.”

Uzmanīgi ar apdzīšanu

Ziemā, protams, jāatceras ne vien par to, lai auto būtu sagatavots braukšanai, bet arī par drošību uz ceļa. “Drošas Braukšanas Skolas” vadītājs Jānis Vanks atgādina: “Ziemā ļoti bieži notiek avārijas ar frontālo sadursmi. Iemeslu tam ir daudz, bet viens no galvenajiem: ir slidens. Autovadītāji nereti pārvērtē savas iemaņas, tādēļ jāatceras, ka lielā salā ceļš var izskatīties sauss, bet patiesībā ir slidens.”

“Ir gadījumi, kad autovadītājs steidzoties veic apdzīšanas manevru. Taču jāatceras, ka grūtākais nav iebraukt pretējā braukšanas joslā, lai apdzītu, bet gan atgriezties atpakaļ savā joslā. Ja apdzenam, griežot stūri pa kreisi un tad uzreiz pa labi, notiek tāda kā mašīnas iešūpināšana. Ja ceļam pa vidu ir iebrauktas rises vai sniega sanesumi, šajā vietā mainās saķere un tas ir bīstams brīdis, kad auto var izslīdēt. Ja tas notiek, nosacīti labākais variants ir ieslīdēt grāvī, nevis pretējā braukšanas joslā, pa kuru brauc citi auto,” norāda drošas braukšanas eksperts.

 

Papildu informācija:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Tālr. 67081941
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv