Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka viens no biežākajiem iespējamiem ugunsgrēku iemesliem ir saistīts ar cilvēku neuzmanīgu apiešanos ar uguni.

“Nepieskatīts grils, nevērīgi nomests izsmēķis vai līdz galam nenodzēsts ugunskurs – tas viss ir dēvējams par neapdomīgu rīcību un var novest pie ļoti bēdīgām sekām. Jāatzīst, ka iedzīvotāji Latvijā kopumā joprojām pārāk maz uzmanības pievērš savu īpašumu drošībai. Nereti dzirdam par līdzekļu vākšanu tiem, kuri uguns nelaimes dēļ zaudējuši māju un visu iedzīvi, lai gan nepieciešamos līdzekļus mājokļa atjaunošanai varētu segt apdrošināšana,” norāda ERGO Īpašuma atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Andris Andersons.  

Ik gadu apdrošināšanas sabiedrība ERGO izmaksā atlīdzību apmēram 600 īpašumu apdrošināšanas gadījumos, un gandrīz pusē no tiem tiek segti ugunsnelaimju radīti zaudējumi. Kopumā pēdējos trīs gados vidējā ERGO izmaksātā atlīdzība par ugunsgrēkā cietušu privātīpašumu ir 19 000 eiro, bet lielākā – 147 310 eiro.

“Tomēr, lai gan īpašuma zaudēšana ir liela bēda, daudz nopietnāka nelaime ir tad, ja ugunsgrēkā cieš cilvēki. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests jau tagad, jūnijā, ziņojis par vairākiem negadījumiem, kuru rezultātā apdegumus guvuši cilvēki, tostarp bērni. Kāds 13 gadus vecs zēns, lejot grilā degšanas šķidrumu, ar liesmu guvis sejas un elpceļu apdegumus. Tāpēc ikvienam būtu jābūt ļoti uzmanīgam, atrodoties uguns tuvumā, bet vecākiem īpaši vērīgiem, pieskatot bērnus, un īpaši tas aktuāli, sagaidot Jāņus,” aicina Andris Andersons.

Kopumā tikai trešdaļai mājsaimniecību Latvijā ir īpašumu apdrošināšana. Tajā pašā laikā, kā liecina ERGO Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums, 77% iedzīvotāju Latvijā uztrauc varbūtība, ka viņu īpašumā uguns varētu radīt kādus zaudējumus. ERGO dati liecina, ka mazāk vērības īpašumu apdrošināšanai pievērš lauku reģionos. Trešā daļa apdrošināto privātīpašumu – māju un dzīvokļu – ir Rīgā.

Lai izvairītos no apdegumiem un no iespējas, ka īpašumā izceļas ugunsgrēks, ERGO iesaka:

• Ugunskuru drīkst kurināt tikai tam paredzētā vietā. Ja tādas nav, tad jāizvēlas vieta drošā attālumā no dzīvojamajām un saimniecības ēkām, tāpat drošā attālumā no kokiem.
• Ugunskura vai grila kurināšanai drīkst izmantot tikai tam paredzētu degšanas šķidrumu. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot automašīnas degvielu vai citus nepiemērotus uzliesmojošus šķidrumus.
• Ugunskurā vai grilā nedrīkst dedzināt atkritumus. Degšanas procesā no tiem izdalās toksiskas gāzes, kuras, nonākot elpceļos, var radīt būtisku kaitējumu veselībai. Arī aerosolu baloni un uzliesmojoši šķidrumi var uzliesmot un eksplodēt, radot draudus veselībai un drošībai.
• Vecākiem atkārtoti pārrunāt ugunsdrošības jautājumus ar bērniem, kā arī neatstāt bērnus pie atklātas uguns bez pieaugušo uzraudzības.