Atlīdzību pieteikumi rāda, ka dārza darbos gūtās traumas bieži noved pie nopietnām sekām – pat aizķeršanās aiz krūma var beigties ar sāpīgiem sasitumiem, lauztiem kauliem vai dziļām brūcēm. Viens no pērnā gada smagākajiem dārza darbos gūtajiem savainojumiem, kura ārstēšanai tika izmaksāta atlīdzība 630 eiro apmērā, bija pleca trauma, kas tika piedzīvota pēc pavisam vienkārša, neveikla kritiena, uzkāpjot uz augsnes nelīdzenuma un zaudējot līdzsvaru. Citā gadījumā, zāģējot koka zarus, vīrietis nokrita no trepēm un guva spieķa kaula lūzumu, saņemot medicīnisko izmaksu kompensāciju 400 eiro apmērā. 

Lai gan traumas bieži vien notiek nejauši, daudzos gadījumos tās tomēr ir novēršamas, uzsver ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene: “Jau pirmajās pavasara siltajās dienās daudzi ar patiesu prieku un aizrautību dodas sakopt dārzus, jo ir noilgojušies pēc laika pavadīšanas svaigā gaisā. Tomēr steiga un sajūsma nereti aizēno rūpes par drošību. Redzam, ka lielākā daļa traumu rodas situācijās, kurās tās būtu iespējams novērst, pie darba ķeroties lēnprātīgāk, ar pārdomātāku pieeju, piemērotu aprīkojumu un savu spēku izvērtējumu.”

Biežākās traumas – no kritieniem līdz apdegumiem

Dārza traumas visbiežāk tiek gūtas dažādos kritienos – paslīdot slapjā zālē, uzkāpjot virsū nelīdzenumam, nejauši paklūpot, aizķeroties aiz spaiņa, kapļa vai dārza grila. Ir reizes, kad šādi kritieni ir pavisam nevainīgi, bet citkārt rezultāts ir lauztas ribas, astes kauls, kāju vai roku traumas, tādēļ pavasarī, atsākot dārza darbu sezonu, jābūt sevišķi uzmanīgiem. 

Lielākā daļa nopietnāko traumu dārzā tiek piedzīvotas, krītot no augstuma – visbiežāk no trepēm. Apzāģējot zarus vai tīrot notekas, pietiek ar vienu neveiklu soli, lai zaudētu līdzsvaru un gūtu nopietnu savainojumu. Lai sevi pasargātu, ir svarīgi izmantot stabilas, neslīdošas trepes un parūpēties par vēl kāda cilvēka klātbūtni, kurš palīdzētu ar instrumentiem vai vienkārši pieturētu trepes. 

Īpaša piesardzība dārzā jāievēro, strādājot ar dārza rīkiem un elektroinstrumentiem – motorzāģiem, leņķa slīpmašīnām, zāles pļāvējiem, arī vienkāršām lāpstām, kapļiem u.tml. Savainojumi visbiežāk notiek brīžos, kad elektrotehnika nav pilnībā izslēgta, tiek lietota steigā vai netiek izmantoti aizsarglīdzekļi. Lai strādātu droši, pirms darba sākšanas svarīgi pārliecināties par piemērotu apģērbu un aizsarglīdzekļiem, kas pasargātu no traumām, kā arī instrumenta tehnisko stāvokli.

Vēl viens izplatīts traumu iemesls ir uzkāpšana uz asiem priekšmetiem, kas pēc rudens un ziemas palikuši zālienā, paslēpušies augsnē vai zem lapām, piemēram, metāla gabali, stikla lauskas, naglas vai koka šķembas. Uzkāpšana uz tiem var beigties ar pēdas savainojumu – pat gadījumos, kad kājās ir gumijas zābaki, tāpēc pirms darbu sākšanas teritoriju vēlams izstaigāt un pārliecināties, ka uz zemes nemētājas priekšmeti, kas var traumēt pēdas. Drošību pastiprina arī darba apavi ar stingru zoli.

Jāatceras arī par mazāk redzamiem draudiem – kukaiņiem. Strādājot pie ziedošiem augiem, krūmiem vai komposta, var notikt sastapšanās ar pirmajām pavasara bitēm vai lapsenēm. Turklāt dārza zālienos un krūmos var dzīvot ērces, tāpēc ieteicams mugurā vilkt apģērbu, kas pilnībā nosedz ķermeni, un pēc darba pārbaudīt ādu. 

Smagumu celšana ir vēl viens dārza traumu cēlonis. Akmeņu, ķieģeļu un zaru kraušana vai nešana var radīt ilgstošas muguras, muskuļu un locītavu sāpes – diskomfortu vēl vairākas dienas pēc darbu veikšanas. Šādi savainojumi nereti notiek, ja smagumi tiek celti, pārvērtējot savus spēkus, vienā piegājienā, bez atpūtas un palīglīdzekļiem. Dažkārt traumas rodas, kad noguruma dēļ smagums izslīd no rokām un uzkrīt uz kājām. Lai slodze nerezultētos traumās, darbi jāplāno pakāpeniski, sadalot tos vairākos posmos un izmantojot palīglīdzekļus, piemēram, ķerru.

Arī apdegumu risks pavasara sezonā ir augsts, turklāt to veicina mainīgais vējš. Neapdomīgi veidoti ugunskuri var izraisīt sausas zāles degšanu, apsvilināt apģērbu, seju vai rokas, mēģinot sakārtot zarus ugunī. Grilēšanas un ugunskura zonas ieteicams norobežot, priekšmetus pēc lietošanas pilnībā atdzesēt un izvērtēt, vai konkrētajā brīdī uguns vispār ir droši izmantojama.

Kā dārza darbu laikā pasargāt sevi un ģimeni?

1.    Pirms darbu sākšanas veic īsu “dārza apskati” – pārbaudi ne tikai darbarīkus un tehniku, bet arī zālienu, taciņas un apkārtni, lai pārliecinātos, ka uz zemes nav palikuši priekšmeti, kas var izraisīt savainojumus.
2.    Darba apavi nav tikai gumijas zābaki – izvēlies apavus ar stingru zoli un pietiekamu potītes atbalstu, īpaši, ja paredzēti darbi, kas prasa pastiprinātu piepūli.
3.    Ieplāno ūdens un atpūtas pauzes – nogurums ir viens no galvenajiem traumu iemesliem. Arī vēsākās dienās svarīgi uzturēt ķermeņa tonusu, pauzēs iedzerot ūdens glāzi vai apēdot kādu vieglu un veselīgu našķi.
4.    Instrumentus novieto droši, kad tie netiek lietoti – tas palīdz izvairīties no nejaušas paklupšanas vai uzkāpšanas uz darbarīka, kā arī novērš risku tiem nokļūt bērnu rokās.
5.    Strādājot ar uguni, sagatavojies arī riska situācijām – netālu no uguns novieto ūdens spaini vai smilšu maisu, vai veido ugunskuru vietā, kur ir viegla piekļuve ūdens avotam. Pat nelielas rūpes par drošību var izmainīt uguns izplatības ātrumu.

Papildu informācija:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Tālr. 67081941
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv