Vēža apdrošināšana: kad atbildības izjūta ir stiprāka par bailēm

22.02.2023.

Gints Konrads, ERGO Life Insurance SE Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā 

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO pērn veiktais Drošības indeksa pētījums liecina, ka 72 % Latvijas iedzīvotāju uztrauc iespējama saslimšana ar kādu no onkoloģiskajām slimībām. Bailes no tām sabiedrībā ir lielākas nekā no sirds un asinsrites saslimšanām, kas mirstības iemeslu ziņā vēzi apsteidz. Vienlaikus cits ERGO pētījums atklāj, ka savam vecumam aktuālos, valsts apmaksātos vēža skrīningus regulāri veic tikai 23 % Latvijas iedzīvotāju. 

Pēc šiem datiem šķiet, ka bailes ir nostājušās pret profilaksi. Taču, ņemot vērā, cik svarīga ir laicīga diagnostika veiksmīgai onkoloģisko slimību ārstēšanai, profilaksei būtu laiks ņemt virsroku pār bailēm. 

Kā pagriezt cilvēku uztveri un domāšanu virzienā, kas ļautu racionāli apsvērt nākotnes riskus – arī tos, kurus mēs no savas apziņas labprātāk pilnībā izstumtu? Kā mainīt tik ērto strausa taktiku? Šie jautājumi ir aktuāli ļoti plašā kontekstā – gan aicinot cilvēkus regulāri pārbaudīt savu veselības stāvokli, nebaidīties no vēža skrīningiem un došanās pie ārsta, kad tiek sajustas pirmās slimības pazīmes, gan runājot par vēža apdrošināšanu. Vēzis ir ļoti sensitīva, jūtīga tēma. Un vienlaikus mums ļoti klātesoša, jo statistika ir nepielūdzama: ik gadu Latvijā onkoloģiskās saslimšanas tiek pirmreizēji diagnosticētas ap 11 000 cilvēku. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskie dati liecina, ka pērn no ļaundabīgiem audzējiem Latvijā mēnesī miruši vidēji 450 cilvēku, bet visa aizvadītā gada laikā – 5651. 

Aiz katra cipara ir cilvēka dzīvesstāsts. Unikāls, emocionāls un pārbaudījumu pilns. Bet tas, ko vēlos uzsvērt: ārkārtīgi daudzos gadījumos ir iespējams tikt pāri stāsta grūtākajām lappusēm – ir iespējams izārstēties. Un tajā ir milzīga nozīme laicīgai diagnostikai, baiļu atmešanai un drosmei ieskatīties acīs savam ienaidniekam jeb slimībai.

Kā liecina pērn veiktā ERGO aptauja, gandrīz puse jeb 46 % Latvijas iedzīvotāju ne reizi nav izmantojuši iespēju doties uz savam vecumam aktuālajām, valsts nodrošinātajām vēža pārbaudēm, pakļaujot sevi lielākam riskam laikus neuzzināt par iespējamo saslimšanu. Ir svarīgi atcerēties: jo agrāk audzējs diagnosticēts, jo lielākas ir izredzes slimību izārstēt un atsākt pilnvērtīgu dzīvi. Pasaules statistika rāda, ka ar vēzi saslimst gados arvien jaunāki cilvēki, un ir virkne faktoru, kas to var ietekmēt. Vienlaikus strauji attīstās medicīnas iespējas, ļaujot ātrāk identificēt onkoloģiskās saslimšanas. 

Pastāv nopietnas bažas, ka arī nesenā Covid-19 pandēmija atstās savu ietekmi uz onkoloģisko slimību statistiku. ERGO atlīdzību tendences liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa iedzīvotāju, iespējams, atlikuši dažādu slimību ārstēšanu un diagnostiku. Precīzu datu par to Latvijā nav, taču Pasaules Veselības organizācija (PVO) pauž, ka pandēmijas laiks atstājis graujošu ietekmi uz onkoloģisko slimību izmeklējumiem. Piemēram, Beļģijā pandēmijas aktīvajā posmā agresīvu audzēju izmeklējumu skaits samazinājās par 44 %. Itālijā zarnu vēža izmeklējumi laikā no 2019. līdz 2021. gadam samazinājās par 46 %. Savukārt 44 % pasaules valstu ziņojušas par veikto vēža skrīningu skaita samazinājumu 2021. gada beigās. Vienlaikus PVO dati liecina, ka 30-40 % onkoloģisko saslimšanu, kas atklātas Eiropā un Centrālāzijā, ir novēršamas, ja tiek atklātas laikus.

Laikus

Jā, “laikus” ir ļoti zīmīgs vārds onkoloģisko saslimšanu kontekstā. Ir svarīgi laikus apzināties riskus, kas var šīs slimības veicināt: neveselīgs dzīvesveids un pārtika, smēķēšana, dažnedažādi apkārtējās vides faktori, kā arī iedzimtība. Diemžēl ne visus no šiem faktoriem varam ietekmēt, bet daļu varam – jau laikus. Tāpat laikus varam doties uz skrīningu vai pie ārsta, ja parādās pirmie trauksmes signāli. Un vēl viena lieta, par kuru ir vērts domāt laikus un kas ir profilaktisks veids, kā parūpēties par savu finansiālo drošību onkoloģiskas saslimšanas gadījumā, ir vēža apdrošināšana. Tas Latvijā ir salīdzinoši jauns apdrošināšanas veids, kas paredz atlīdzības izmaksu ļaundabīga audzēja gadījumā, tostarp agrīnās stadijās. Kas ir svarīgi, šo atlīdzību tās saņēmējs var izmantot pēc saviem ieskatiem – gan nepieciešamo medikamentu iegādei, lai paātrinātu un uzlabotu ārstēšanās gaitu, gan jebkuru citu ikdienas vajadzību apmaksai.

Vēzis ir neprognozējams un tieši tādēļ – biedējošs. Tam ir milzum daudz veidu, attīstības scenāriju, un tas nes līdzi daudz nezināmā. Ārstēšanai var pietikt ar valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, bet tikpat labi var būt nepieciešamas ievērojamas papildu summas daudzu desmitu tūkstošu eiro apmērā. Tāpat slimības dēļ var nākties samazināt ierasto darba slodzi vai pat pamest darbu, jo veselības stāvoklis neļauj strādāt agrākajā kapacitātē un ir jāfokusējas uz ārstēšanos. Šajā situācijā vēža apdrošināšanas misija ir ļaut slimniekam koncentrēt spēkus uz galveno – uz izveseļošanos, mazinot uztraukumu par iespējamajām finansiālajām grūtībām.

Kam jādomā par vēža apdrošināšanu?

Mana atbilde: par vēža apdrošināšanu, pirmkārt, būtu jādomā ikvienam gados jaunam un veselam cilvēkam. Protams, jaunībā un spēka gados par slimībām domājam vismazāk, bet vienlaikus tas ir periods, kad esam saistīti ar daudzām un dažādām atbildības saitēm – atbildību par ģimeni, bērniem, kredītmaksājumiem. Šoreiz nerunāsim par slimības ietekmi uz emocionālajām saitēm starp tuviniekiem (tā ir atsevišķa tēma), taču arī materiālajam drošības spilvenam var būt neatsverama nozīme un ietekme uz emocionālo pasauli.

ERGO vēža apdrošināšana ir pieejama vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Apdrošināšanas polises līguma darbības laiks ir ļoti plašs – iespējams izvēlēties sev piemērotāko termiņu no viena līdz pat 46 gadiem. Arī apdrošinājuma summas izvēles iespējas ir lielas – no 3000 līdz pat 100 000 eiro. Ikmēneša apdrošināšanas iemaksa ir atkarīga no izvēlētās apdrošinājuma summas un cilvēka vecuma. Ja apdrošināšana veikta agrākā vecumā, ikmēneša maksājums būs ievērojami mazāks. Piemēram, ja 25 gadus vecs cilvēks apdrošinās par summu 20 000 eiro uz desmit gadiem, mēneša maksājums būs no 1,82 eiro pirmajā apdrošināšanas gadā līdz 4,47 eiro desmitajā apdrošināšanas gadā. Ja par šo pašu summu apdrošināsies 50 gadus vecs cilvēks, ikmēneša iemaksa būs lielāka – sākot no 15,68 eiro. 

Vēža apdrošināšana var būt noderīga ģimenēm ar bērniem, jo, apdrošinoties kādam no vecākiem, automātiski un bez papildu maksas tiek apdrošināti arī šī cilvēka bērni vecumā līdz 18 gadiem, kā arī tās atvases, kuras vēl tikai piedzims polises darbības laikā. Bērni tiek apdrošināti par pusi no vecāka apdrošināšanas summas ar limitu līdz 25 000 eiro.

Tikko apritējis gads, kopš vēža apdrošināšana pieejama Latvijā, un redzam, ka sievietes par to interesējas vairāk – 55 % no apdrošinātajiem ir daiļā dzimuma pārstāves, bet 45 % – vīrieši. Vidējais apdrošinātā vecums ir 38,9 gadi, polises darbības ilgums – 14 gadi, bet vidējā apdrošinājuma summa – 23 600 eiro.

Vēža apdrošināšana – zilonis istabā

Bieži vien cilvēkiem ir neērti sākt sarunu par testamentu un, tikai saskaroties ar tā neesamību, saprotam, ka šai sarunai un no tās izrietošajām darbībām vajadzēja notikt, lai izvairītos no liekiem sarežģījumiem. Tieši tāpat izjūtam neērtību, runājot par onkoloģiskajām saslimšanām, baidoties tās pat pieminēt. Šķiet nedaudz neētiski par to runāt, turklāt mūsos joprojām dzīvo kādas iemācītas, mītiskas bailes, ka varam pierunāt slimību.  

Tomēr aicinu atstāt malā aizspriedumus un vēža apdrošināšanu uztvert tikpat lietišķi kā uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu vai jebkuru citu apdrošināšanas veidu, kas kādā dzīves posmā, ļoti iespējams, var būtiski atvieglot ikdienu un sniegt neatsveramu atbalstu.

Kā jau minēju, apdrošināšanas ikmēneša iemaksa var būt, sākot no pāris eiro. Tik, cik maksā viena-divas kafijas tases kafejnīcā vai degvielas uzpildes stacijā. Varbūt ir vērts atteikties no vienas kafijas, novirzot šos dažus eiro savam un ģimenes sirdsmieram un drošībai, lai sarežģītākā dzīves posmā par finansiālo pusi nebūtu jādomā? Un paturēt prātā vārdu “laikus” – ne tikai apdrošināšanas kontekstā.

Rakstā izmantotas atsauces uz šādiem pētījumiem:

1)    ERGO Drošības indekss – pētījumu centra SKDS un ERGO aptauja, kas veikta 2022. gada rudenī, tiešsaistē aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem ar mērķi noskaidrot sabiedrības drošības izjūtas līmeni dažādās kategorijās.

2)    Tirgus pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” un ERGO aptauja par onkoloģiskajām saslimšanām, kas veikta 2022. gada sākumā, tiešsaistē visā Latvijā aptaujājot 1000 respondentu vecumā no 20 līdz 74 gadiem.

 

Papildu informācija:
Guna Kaše
sabiedrisko attiecību vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Tālr. 67081941
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv