"Pēc vasaras brīvlaika, bērniem atgriežoties skolā, satiksme pilsētās kļūst intensīvāka, tādēļ ikvienam ceļu satiksmes dalībniekam jāatceras – pirmajās septembra nedēļās jābūt īpaši vērīgiem un jāpierod pie jaunā dienas ritma un satiksmes plūsmas. Šajā laikā svarīgi būt divtik uzmanīgiem, lai pasargātu gan sevi, gan citus no negadījumiem. Īpaša atbildība gulstas uz autovadītājiem – mācību iestāžu tuvumā obligāti jāsamazina braukšanas ātrums un jāievēro droša distance,’’ norāda Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. ‘’Savukārt vecākiem jāatgādina bērniem gan par drošu pārvietošanos uz skolu, gan par atstarotāju un gaismu lietošanu, pārvietojoties tumšajā diennakts laikā. Atbildīga un apdomīga rīcība ikdienas gaitās būtiski samazina risku gūt traumas un palīdz pasargāt bērnu veselību."

1. Satiksmes noteikumi – jāizstāsta bērniem viegli saprotami

Daudzi vecāki uzskata, ka viņu bērns zina, kā pareizi šķērsot ielu, taču praksē bērni bieži aizmirst būtiskāko – apstāties, paskatīties uz abām pusēm un tikai tad šķērsot ceļu. Tāpēc ir svarīgi regulāri atgādināt drošības pamatprincipus. Bērnam jāzina, ka jāšķērso iela tikai pāri gājēju pārejai, vēlams – ar luksofora regulējumu. Ieteicams veidot acu kontaktu ar autovadītāju un nekādā gadījumā nevajadzētu skatīties telefonā – uzmanībai jābūt pievērstai apkārtnei. Savukārt diennakts tumšajā periodā bērnam noteikti jālieto atstarotāji vai atstarojošā veste – tas ievērojami uzlabo redzamību.

2. Drošība braucot ar velosipēdu – ar ķiveri un prātu

Ja bērns pārvietojas ar velosipēdu, skrejriteni vai skeitborda dēli, ir svarīgi viņam izskaidrot pamatnoteikumus drošai braukšanai. Vienmēr jāvelk ķivere un, ja iespējams, arī aizsargi – tie pasargā no traumām kritiena gadījumā. Šķērsojot ielu, no braucamrīka obligāti jānokāpj – tikai tā iespējams pilnvērtīgi novērtēt situāciju uz ceļa. Tāpat jāatgādina, ka divatā uz viena skrejriteņa braukt ir aizliegts.

Austiņas gan braukšanas laikā, gan pārvietojoties ar kājām, var būt bīstamas – svarīgi dzirdēt apkārt notiekošo, lai savlaicīgi reaģētu uz notiekošo.

3. Pārdomāts ceļš uz skolu – kopā plānots maršruts

Pirms bērns sāk pats vai daļēji patstāvīgi doties uz skolu, ir jāizstaigā un jāiepazīst maršruts. Izskaidrojiet, kur droši šķērsot ielu, kā atpazīt luksoforus un ko nozīmē ceļa zīmes. Ja dzīvesvieta vai skola ir mainīta – maršruts jāpārrunā.

“Pārliecinieties arī, vai bērns zina, ko darīt, ja pazūd vai apmaldās. Piemēram, atceras vecāku telefona numuru vai zina, kam lūgt palīdzību,” ierosina Valsts Policija. “Turklāt mūsdienās ir pieejamas tehnoloģijas, kas ļauj efektīvi noteikt bērna atrašanās vietu, izmantojot GPS”.

4. Kā uzvesties sabiedriskās vietās – gan vienatnē, gan kopā ar draugiem

Pārvietojoties pa ietvi vai atrodoties ceļu tuvumā, nedrīkst grūstīties vai pēkšņi skriet uz ielas – tas var būt bīstami gan pašam, gan apkārtējiem. Pieturā nestāvēt pārāk tuvu brauktuves malai. Sabiedriskajā transportā bērnam jāatceras turēties pie roktura, negrūstīties. Tāpat svarīgi ievērot cieņu pret citiem pasažieriem – nedrīkst skaļi runāt vai traucēt apkārtējiem. Vajadzības gadījumā jāatbrīvo vieta vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jācenšas būt laipniem un saprotošiem, ievērot rindas.

5. Kad parādās “bandīti” jeb kā rīkoties saskaroties ar aizdomīgiem svešiniekiem

Lai gan sarunas par svešiniekiem var šķist neērtas, tās ir ļoti svarīgas bērna drošībai. Bērnam saprotamā valodā jāizskaidro, kā rīkoties situācijās, kad viņš jūtas nedroši. Piemēram, ja bērnu uzrunā svešinieks – viņam jāzina, ka nav jāatklāj  informācija par sevi un nekādā gadījumā nedrīkst kāpt svešā automašīnā vai doties līdzi nepazīstamai personai, pat ja tā šķiet draudzīga.

Ja kāds mēģina bērnu aizvilkt vai liek justies neērti, drīkst un pat vajag skaļi kliegt “Palīgā!” un skriet prom no notikuma vietas. Nevajadzētu slēpties nomaļā vietā – daudz drošāk ir atrasties sabiedrībā, kur ir citi cilvēki. Tikpat būtiski ir iemācīt bērnam, ka par jebkuru satraucošu notikumu nekavējoties jāpastāsta pieaugušajam, kam viņš uzticas.

6. Ko darīt, ja sanāk nokavēt autobusu

Ne vienmēr viss norit pēc plāna – mēdz gadīties, ka sabiedriskais transports nepienāk, aizbrauc garām, vai bērns aizrunājas ar draugiem un to nokavē. Šādās situācijās ir ļoti svarīgi, lai bērns zinātu, kā rīkoties. Pirmkārt, nevajadzētu krist panikā – vislabāk ir apsēsties drošā vietā, piemēram, pieturā vai pie tuvākā veikala. Ieteicams jau iepriekš vienoties par konkrētu rīcības plānu: ja nokavē – zvani, paliec noteiktā vietā un gaidi, līdz kāds no vecākiem atbrauc.

7. Apstāties pie skolas, lai ātri izlaistu bērnu – kas būtu jāņem vērā

Skolu tuvumā rītos, kad apkārt ir steiga, sastrēgumi un daudz skrienošu bērnu, īpaši svarīgi ir ievērot vienkāršus noteikumus. Kā piemēram, bērns jāizlaiž no auto tikai uz ietves pusi, jāizvēlas droša apstāšanās vieta tālu no gājēju pārejām un līkumiem ar sliktu redzamību. Kā arī jāvienojas par konkrētu iekāpšanas un izkāpšanas vietu. Noteikti jāatgādina bērnam nekavēties pie auto, nesēdēt uz apmales un pirms ielas šķērsošanas rūpīgi pārliecināties par drošību.

Skolas apkārtnē vislielākais risks nav ātrums, bet neuzmanība un haoss – arī šķietami droša stāvvieta var kļūt bīstama, ja netiek ievērota kārtība.

Noslēgumā – saruna glābj dzīvību. Neatlieciet sarunu par drošību līdz pirmajam negadījumam. Runājiet, izspēlējiet situācijas, izstaigājiet maršrutu un dodiet bērnam iespēju pajautāt. Jo vairāk bērns sapratīs, jo drošāk jutīsies – gan viņš pats, gan jūs.

Drošu un veiksmīgu mācību gadu novēl Valsts Policija un ERGO.

Papildu informācija:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv