“Pērn lielākā ERGO atlīdzība par zibens izraisītiem postījumiem, 20 000 eiro, tika izmaksāta pēc gadījuma, kad zibens iespēra elektrolīnijās, radot ēkā pārspriegumu un sabojājot vērtīgu medicīnas iekārtu – datortomogrāfu. Šovasar spēcīgi negaisi ar lietusgāzēm un zibens izlādēm teju vai kļuvuši par ikdienas normu, tādēļ ir svarīgi parūpēties ne vien par pareizi ierīkotām zibensaizsardzības sistēmām ēkās, bet arī par pārspriegumaizsardzību, kas pasargātu elektroierīces no bojājumiem. Mūsdienās spriegumjutīgo ierīču skaits mājsaimniecībās arvien palielinās, un viens zibens spēriens var sabojāt vienlaikus ļoti daudzas iekārtas ēkā – no datoriem līdz apkures katliem,“ skaidro ERGO privātā īpašuma un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītāja Elza Grabe.

Kā liecina ERGO pieredze, pēc zibens spērieniem elektrolīnijās un to izraisītiem pārspriegumiem bojājumi rodas visdažādākajajām ierīcēm un lielākajā daļā gadījumu šīs iekārtas pēc tam nav atjaunojamas. Saplīst siltumsūkņi, elektriskie vārti, apkures katli, kā arī standarta elektroierīces: ledusskapji, televizori, datori u.tml. Šogad ievērojamākajā no ERGO pieteiktajiem zibens postījumiem kādā īpašumā tika sabojāts gan apkures katls un ūdens sūknis, gan televizors, dators un rūteris. 

„Lai šāda veida zibens postījumi neradītu finansiālus zaudējumus, ir svarīgi pārliecināties, vai nekustamā īpašuma apdrošināšanas polise sedz arī pārsprieguma radītus bojājumus, piemēram, ko izraisījis zibens spēriens elektrolīnijā. Tāpat jāizvērtē, vai līdz ar ēku ir apdrošināta arī mājsaimniecības manta, lai tiktu atlīdzināti zaudējumi par bojātām elektroierīcēm un citām vērtīgām lietām,“ uzsver E. Grabe.

Aizsardzība – jāierīko un jāpārbauda

Kā saka “Merko būve” valdes priekšsēdētājs Jānis Zilgme, zibens aizsardzības sistēma nav tikai formalitāte – tā ir būtiska ēkas konstrukcijas sastāvdaļa un cilvēku drošības garants: “Jau ēkas projektēšanas posmā jāparedz zibens novadīšanas un zemējuma sistēma, kā arī elektroapgādes sistēmas pārsprieguma aizsardzība. Vienlīdz svarīgi ir visas šīs sistēmas regulāri pārbaudīt. Pēc gadiem vai spēcīgiem negaisiem sistēma var zaudēt savu efektivitāti, un to cilvēki bieži vien nepamana.”

Viņš norāda arī uz biežāk sastopamajām kļūdām, piemēram, maldīgo pārliecību, ka zibens apdraud tikai dzīvojamās ēkas, kā arī situācijām, kad īpašnieki paši veido zemējumu bez atbilstošām zināšanām vai nepārbauda tā efektivitāti. 

“Arī šķūņos, garāžās vai darbnīcās nereti atrodas vērtīga tehnika vai viegli uzliesmojoši materiāli. Šīs ēkas var būt tikpat pakļautas zibens radītiem riskiem kā dzīvojamie nami – īpaši, ja tās atrodas atklātā vietā vai ir pieslēgtas elektrībai,” piebilst Zilgme. 

Ieteikumi drošībai zibeņošanas laikā 

Ja atrodaties telpās

•    Tuvojoties negaisam, jācenšas nokļūt telpās un aizvērt logus un durvis, lai neveidotos caurvējš. Ja ēkā izveidota zibens aizsardzība, tad, atrodoties ēkā, papildu darbības nav jāveic. 

•    Ja ēkai nav izveidota zibens aizsardzības sistēma, tajā ieteicams atslēgt elektrības padevi (galveno elektrības ievada slēdzi), lai netiktu bojātas elektroierīces. Ja elektroierīces palikušas ieslēgtas, jāizvairās no saskarsmes ar tām, kā arī no saskarsmes ar vadiem un metāla priekšmetiem.

•    Zibens un pērkona negaisa laikā nemazgājiet rokas, traukus, veļu un neejiet dušā. To drīkst darīt tikai tādā gadījumā, ja ēkai ir izveidota zibens aizsardzības sistēma vai arī elektrības izlīdzināšanas zemētāju sistēma pieslēgta dušas kabīnei un sadzīves tehnikai.

•    Zibens laikā nevajadzētu atrasties uz balkona, terases vai pie atvērta loga.

Ja atrodaties ārpus telpām

•    Izvairieties no atrašanās klajā laukā vai uz pakalniem, kā arī blakus elektrolīnijām. Ja esat atklātā teritorijā, parūpējieties, lai jūs nebūtu augstākais objekts. Ja nav iespējas patverties zemā vietā (grāvī, ielejā), notupieties un ar rokām aptveriet ceļgalus. 

•    Ja, sākoties negaisam, uz klaja lauka atrodas vairāki cilvēki, arī šajā gadījumā negaisa laikā visiem jānotupstas, saglabājot vismaz 3 m distanci citam no cita.

•    Negaisa un zibens laikā nemakšķerējiet un neatrodieties tuvu vai uz ūdenstilpēm. Šai laikā nevajag nodarboties ar ūdensmotosportu, burāt, braukt ar supu vai vēja dēli, kā arī peldēt.

•    Ja sākas negaiss un atrodaties laivā uz ūdenstilpes, jācenšas pēc iespējas ātrāk nokļūt krastā un meklēt patvērumu, bet, ja tas nav iespējams, ieteicams laivā apgulties, lai jūs nebūtu augstākais objekts uz ūdens. 

•    Pērkona negaisa laikā nevajag stāvēt pie atklātā teritorijā atsevišķi augošiem kokiem. Centieties nokļūt mežā, kur meklējiet patvērumu zemākās zonās, vietās ar zemākiem kokiem.

•    Ja dodaties pārgājienā, bet sākas negaiss un esat atklātā laukā, tad pie atsevišķi augošiem kokiem neceliet telti tuvāk par 10-25 m no koka. Ņemiet vērā, ka negaisa laikā starp vairākām teltīm jābūt vismaz 3 m attālumam.

•    Negaisa un zibens laikā nevajadzētu pārvietoties ar velosipēdu.

•    Atrodoties publiskās brīvdabas vietās (stadionos, koncertestrādēs), nevajadzētu stāvēt tuvāk par 3 m no zibens aizsardzības mastiem.

Papildu informācija:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv