ERGO: Pieaugot padel tenisa popularitātei, palielinās arī padel traumu skaits

Biežāk tiek traumēti ceļgali un pleci

“2025. gads Latvijā iezīmējās ar padel tenisa popularitātes kāpumu, kas skaidri redzams arī nelaimes gadījumu apdrošināšanā. ERGO dati liecina, ka padel spēlētāji visbiežāk traumējuši ceļgalus un plecus, taču ir reģistrēti arī citi gadījumi, piemēram, kad, cilvēks ar raketi pats sev iesitis pa priekšzobiem un nolauzis vienu no tiem. Pieteikumos aprakstītās situācijas rāda, ka traumas visbiežāk rodas strauju kustību, bremzēšanas vai neveiksmīgas piezemēšanās rezultātā. Tādēļ aicinām ikvienu, kurš vēlas izmēģināt šo sporta veidu, konsultēties ar speciālistiem – treneriem vai fizioterapeitiem –, lai uzzinātu, kā padel tenisu spēlēt pēc iespējas drošāk un bez liekiem riskiem,” saka ERGO ceļojumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas produktu vadītāja Vita Zukule.

Lielākā ERGO izmaksātā nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzība par padel spēlē gūtu traumu šogad sasniegusi 2000 eiro. Kāds spēlētājs laukumā pēkšņi sajuta asas sāpes kājas apakšstilbā, un izrādījās, ka viņam ir nopietni bojāta Ahileja cīpsla. Savukārt 1160 eiro tika izmaksāti kādam vīrietim, kuram pēc padel spēles laikā gūtas pleca traumas bija nepieciešama operācija.

Iesildies un nepārslogo sevi!

Sertificēta fizioterapeite, SIA “Fiziocentrs” pārstāve Madara Pužule-Ādamsone skaidro, ka padel teniss ir dinamisks sporta veids, kurā intensīvi darbojas viss ķermenis, taču visvairāk tiek noslogotas rokas, pleci, ķermeņa korpuss un kājas. Šīm ķermeņa daļām ir jābūt pietiekami spēcīgām un stabilām, lai spētu izturēt paaugstināto slodzi un izvairītos no pārslodzes radītām traumām.

“Biežākās traumas padel spēlētājiem skar plecus un elkoņus atkārtotu sitienu dēļ, kā arī ceļus un potītes strauju kustību, apstāšanās un piezemēšanās laikā. Šajos gadījumos visbiežāk tiek konstatēti sastiepumi, Ahileja cīpslas plīsumi un menisku bojājumi. Nereti tiek pārslogota arī muguras lejasdaļa, jo spēles laikā ir jāveic daudz rotācijas kustību. Galvenie traumu cēloņi ir nepietiekama fiziskā sagatavotība, neiesildīšanās, pārslodze un esošo traumu ignorēšana,” uzsver fizioterapeite.

Viņa norāda, ka īpaši svarīgi ir laikus atpazīt pirmos pārslodzes signālus – diskomfortu, stīvumu vai sāpes, kas parādās spēles laikā un saglabājas arī pēc tās, kā arī pastiprinātu nogurumu. Šādā gadījumā jāļauj ķermenim atpūsties un atjaunoties ar pilnvērtīgu miegu un maltīti, papildu stiepšanās vingrinājumiem un masāžu. Ja simptomi pasliktinās vai traucē ikdienas aktivitātēm, noteikti jāvēršas pie speciālista.

“Padel Club Riga” treneris Aleks Pavulāns uzsver, ka traumu risks lielā mērā ir atkarīgs no spēlētāja fiziskās sagatavotības un pieejas sportam. “Ja cilvēks jau regulāri sporto, tad galvenais pirms spēles ir kārtīgi iesildīties un apgūt pareizu tehniku. Lielāks risks pastāv tiem, kuri iepriekš bijuši mazaktīvi, jo tādā gadījumā traumu iespējamība būtiski pieaug. Tādēļ pirmās nodarbības noteikti iesakām veikt trenera pavadībā,” skaidro A. Pavulāns. “Svarīgi izvēlēties arī piemērotus apavus, kas paredzēti sānu kustībām, jo skriešanas apavi bieži vien nenodrošina pietiekamu stabilitāti.”

Treneris uzsver, ka lielākais risks bieži vien nav pats sporta veids, bet gan nepietiekama sagatavotība pirms spēles sākšanas un pārāk maz atpūtas starp spēlēm.

Kā izvairīties no traumām?

ERGO atgādina par vairākiem būtiskiem priekšnoteikumiem drošai padel tenisa spēlei.

1.    Pirms spēles veikt 10-15 minūšu dinamisku iesildīšanos (viegls skrējiens, pietupieni, izklupieni ar rotācijām un plecu, sēžas muskuļu aktivizācija, izmantojot pretestības gumijas) un atsildīšanos aktivitātes beigās.
2.    Sākt spēlēt pakāpeniski – vienu līdz divas reizes nedēļā, lai ļautu ķermenim atjaunoties.
3.    Izvēlēties piemērotu ekipējumu – apavus ar labu saķeri un raketi ar sev atbilstošiem parametriem.
4.    Apgūt pareizu tehniku trenera vadībā.
5.    Regulāri veikt spēka un mobilitātes vingrinājumus.
6.    Nodrošināt pietiekamu atpūtu starp spēlēm.
7.    Nepieciešamības gadījumā konsultēties ar fizioterapeitu.

Papildus ieteicami arī profilaktiski pasākumi – konsultācijas un masāžas pie fizioterapeita vai pašmasāžas rīku izmantošana, lai veicinātu muskuļu atjaunošanos un uzlabotu ķermeņa pašsajūtu.

Papildu informācija medijiem:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv