ERGO: Vairāk nekā trešdaļa autovadītāju atzīst, ka brauc agresīvi

Agresīva braukšana – vai tiešām tikai tie citi?

5% no visiem autovadītājiem atzīst, ka agresīva braukšana viņiem ir regulārs ieradums, nevis dažkārt veikta darbība. Uz savu paradumu braukt agresīvi biežāk norāda vīrieši (43%) nekā sievietes (32%). Agresīva auto vadīšana visvairāk raksturīga Rīgas reģiona iedzīvotājiem, kā arī respondentiem 30-39 gadu vecuma grupā, kur šajā braukšanas stilā atzītas vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto.

Savukārt nelaipnu vai agresīvu uzvedību no citiem autovadītājiem pēdējā mēneša laikā visbiežāk piedzīvojuši Latgales un Rīgas reģiona iedzīvotāji – attiecīgi 77% un 74%.

“Steiga, iekšējās spriedzes un stresa izlāde, kā arī vēlme iegūt pārsvaru satiksmē bieži noved pie nepārdomātiem un bīstamiem lēmumiem uz ceļa. Zīmīgi, ka 62% autovadītāju norāda, ka nekad neveic agresīvus manevrus, bet tajā pašā laikā 69% ar tādiem saskaras. Tas, iespējams, liecina, ka pašu veiktās agresīvās darbības mums nešķiet “pa īstam”, kamēr identisku rīcību no malas uzskatām par agresīvu,” skaidro ERGO transportlīdzekļu apdrošināšanas produktu vadītājs Aldis Eņģelis.

"Neiecietīga attieksme un agresivitāte braukšanas manevros izraisa ne vien negatīvu emociju ķēdi apkārtējos cilvēkos, bet ik dienu kļūst arī par iemeslu ceļu satiksmes negadījumiem, kurus redzam gan OCTA, gan KASKO statistikā," uzsver ERGO pārstāvis. “Smagākie no tiem parasti ir saistīti ar riskantiem apdzīšanas manevriem un ātruma pārsniegšanu, kas, pēc pētījuma datiem, ir arī biežāk sastopamie agresīvas braukšanas veidi.”

No neiecietības līdz “Ceļapziņai”

Autovadītāji satiksmē visvairāk saskaras ar pārgalvīgu apdzīšanu – uz to norāda 75% aptaujāto. Otrs biežāk novērotais agresīvas braukšanas manevrs ir nelaišana vai strauja iebraukšana joslā, ko piedzīvojuši 41% respondentu. Savukārt trešdaļa jeb 32% kā vienu no biežākajām agresivitātes izpausmēm satiksmē min sastrēgumā stāvošo automašīnu rindas neatļautu apbraukšanu. Retāk, taču joprojām salīdzinoši bieži autovadītāji saskaras arī ar dusmīgu taurēšanu un rupju verbālu vai neverbālu komunikāciju no citu satiksmes dalībnieku puses.

“Drošas braukšanas skolas” vadītājs Jānis Vanks ir pārliecināts, ka droša, tostarp mierīga un adekvāta, braukšana sākas galvā: “Ja esam nepamierināti ar dzīvi vai izjūtam sliktas emocijas, tās nedrīkst pārnest uz ceļa. Pretējā gadījumā kļūstam bīstami gan sev, gan apkārtējiem, turklāt veicinām agresivitāti citos, jo tā ir lipīga.” Viņš uzsver, ka, esot automašīnā, cilvēks savā ziņā kļūst anonīms, kas ļauj brīvāk izpausties neiecietībai. “Diez vai mēs uz ielas iegrūstu plecā svešiniekam, kurš mums aizgājis priekšā, bet satiksmē par līdzīgu rīcību esam gatavi “pamācīt” ar bremzēšanu vai rupjiem žestiem. Ceļu satiksme nav sacīkšu trase, tāpēc jābrauc mierīgi, jāizvairās no steigas un iesaistes provokācijās. Atceramies, ka otrā mašīnā ir cilvēks, nevis ienaidnieks!” aicina J. Vanks.

“Ņemot vērā, ka agresivitāte Latvijas ceļu satiksmē joprojām ir ļoti aktuāla, šai tēmai nolēmām pievērsties arī jaunā ERGO podkāsta “Ceļapziņa” pirmajā epizodē, kur kopā ar viesiem Baibu Sipenieci-Gavari un Ivaru Austeru diskutējam par psiholoģiskajiem aspektiem, kas saistīti ar agresīvu braukšanu,” stāsta podkāsta “Ceļapziņa” vadītājs un drošas braukšanas eksperts J. Vanks.

“Ceļapziņa” no 1. jūlija klausāma un skatāma Youtube un Spotify platformās. Podkāstu veido ERGO sadarbībā ar “Drošas braukšanas skolu” – ar mērķi veicināt ceļu satiksmes drošību un uzlabot braukšanas kultūru Latvijā. Ik mēnesi vienkāršā un atraktīvā veidā podkāstā tiks apspriestas aktuālas ceļu satiksmes tēmas un meklēti risinājumi drošības uzlabošanai uz Latvijas ceļiem.

*ERGO un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja veikta šī gada maijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā tūkstoti Latvijas iedzīvotāju.

Papildu informācija medijiem:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv